Tirdzniecība ar dārzeņiem

(lat. val. Brassica oleracea Italica) ir krustziežu dzimtas kāpostu šķirne. Šie dārzeņi izceļas ar lielu kalcija, vitamīna A un citu vērtīgu vielu daudzumu.

Fakti:

Ķīnā katru gadu izaudzē 8 miljonus tonnu brokoļu.

(lat. val. Daucus carota subsp. sativus) ir čemurziežu dzimtas augs. Šo augu var ēst svaigā veidā, tāpat arī tas lieliski iederas dažādos sautējumos, zupās un citos ēdienos. Ir veselīgi dzert burkānu sulu. Izceļas ar lielu A vitamīna daudzumu.

Fakti:

Apēdot ļoti lielu daudzumu burkānu, mūsu āda paliek nedaudz dzeltena. Tas ir pilnībā nekaitīgi; šai parādībai ir savs nosaukums – karotenēmija.

(lat. val. Cichorium) ir cigoriņa auga sakne. Grauzdētā vai maltā veidā to izmanto kā kafijas aizvietotāju.

(lat. val. Cymbopogon citratus) ir graudzāļu dzimtas zālaugs. Lieliski piemērots dažādu ēdienu gardināšanai, tāpat arī no tās var vārīt tēju.

(lat. val. Cucurbita pepo var. giromontina) ir prastā dārzeņķirba variants, kurš pieder pie ķirbju dzimtas. Cukini parasti izmanto ceptā, vārītā vai pildītā veidā kopā ar citu ēdienu. Cukīni izceļas ar lielu folija skābes un kālija daudzumu.

Fakti:

Daudzi to nezina, bet no cukīni tāpat arī gatavo kompotus un ievārījumus.

(lat. val. Anethum) ir čemurziežu dzimtas augi. Tās visbiežāk izmanto kā garšvielas dažādu ēdienu gardināšanai, skābēšanai. Dillēs ir daudz ēterisko eļļu un vitamīna C.

(lat. val. Artemisia dracunculus) ir kurvjziežu dzimtas augs. Izmantojams kā garšviela pie dažādiem ēdieniem, citiem produktiem, piemērots arī skābēšanai.

(lat. val. Foeniculum vulgare) ir čemurziežu dzimtas augs. Šis dārzenis ir lieliski piemērots pie dažādiem ēdieniem, īpaši sautējumiem. No fenheļa sēklām var vārīt tēju. Dārzeņi izceļas ar ļoti lielu vitamīnu un minerālu daudzumu.

(lat. val. Borago officinalis) ir skarblapju dzimtas zālaugs. Gurķenes lapas izmanto ēdienos kā garšvielu vai tējā, turklāt citas daļas izmantojamas marinēšanai. No augļa sēklām spiež eļļu.

(lat. val. Cucumis) ir bezgaršīgi un ūdeņaini ķirbju dzimtas augi. Ēdami svaigā vai konservētā veidā, tos bieži izmanto dažādos ēdienos un garnēšanai. Kaut gan tas lielākoties sastāv no ūdens, tomēr gurķos ir ļoti daudz B grupas vitamīnu, vitamīna C un citas vielas. Tie satur nelielu kaloriju daudzumu un ir sātīgi.

Fakti:

Tie ir vieni no ūdeņainākajiem dārzeņiem – gurķi sastāv pat no 96% ūdens.

(Ūdenskrešu šķirne) – ir garšaugs. Piemērots zupās, salātos un citos ēdienos.

(lat. val. Zingiber officinale) ir ingveru dzimtas garšaugs. Izmantojams kā garšvielas, kuras pievienojamas dažādiem saldumiem, tējām vai ēdieniem. Izceļas ar minerālu bagātīgumu.

Fakti:

Ingvera augs var izaugt līdz 60 cm.

(lat. val. Brassica oleracea) ir krustziežu dzimtas augi. Tos ēd svaigā veidā vai arī izmanto kā garnējumu, var arī skābēt. Izceļas ar lielu vitamīna C un K daudzumu, tāpat arī ar dažādu minerālu daudzumu.

(lat. val. Brassica oleracea var. gemmifera) ir krustziežu dzimtas kāposti. Šos kāpostus ēd vārītus. Tie izceļas ar ļoti lielu daudzumu vitamīna C, K un minerāliem.

(lat. val. Brassica rapa) ir krustziežu dzimtas kāposti. Tos gatavo un izmanto kā pārējos kāpostus. Izceļas ar vitamīna K un minerālu bagātīgumu.

(lat. val. Brassica rapa var. pekinensis) ir krustziežu dzimtas kāposti. Tos ēd svaigus, sautētus, iederas pie dažādiem ēdieniem. Izceļas ar lielu minerālu un organisko skābju daudzumu.

(lat. val. Brassica oleracea var. capitata) ir krustziežu dzimtas kāposti. Kā citus kāpostus, tā arī šos var izmantot svaigus vai pārstrādātus. Tajos ir vairākas reizes lielāks vitamīna A un dzelzs daudzums kā zaļajos kāpostos.

(lat. Brassica olearacea var. sabauda) – ir krustziežu dzimtas kāposti. Tos bieži izmanto dažādos ēdienos, piemēram, kāpostu tīteņos, salātos u. c. Izceļas ar dažādu vitamīnu bagātīgumu.

(lat. val. Brassica oleracea var. botrytis) ir krustziežu dzimtas dārzeņi. Izceļas ar dažādu minerālu un vitamīnu bagātīgumu.

(lat. val. Solanum tuberosum) ir nakteņu dzimtas augi. Parasti tos lieto vārītā vai ceptā veidā pasniegtus kopā ar citiem ēdieniem. Kartupeļos ir daudz kālija un C vitamīna.

Fakti:

Kartupelis sastāv no 80% ūdens.

(ēdamie) (lat. val. Castanea sativa) ir dižskābaržu dzimtas koku ēdamie rieksti. No šiem riekstiem maļ miltus, tos cep un lieto kā uzkodas un pievieno ēdieniem. Izceļas ar lielu barības vērtību.

(lat. val. Carum carvi) ir čemurziežu dzimtas augi. Tās izmanto kā garšvielu pie dažādiem ēdieniem, tējām. No ķimeņu ēteriskajām eļļām gatavo dažādus dzērienus.

(lat. val. Allium sativum) ir amariļļu dzimtas augi. Tos bieži izmanto dažādu ēdienu gardināšanai vai arī iejauc garšvielu maisījumos. Ķiploki ir lielisks vitamīna B6, mangāna un vitamīna C avots.

Fakti:

Viena no dīvainākajām fobijām pasaulē ir aliumfobija. Cilvēki, kuriem ir šī fobija, baidās no ķiplokiem.

(lat. val. Cucurbita pepo) ir ķirbju dzimtas augs. Šis dārzenis lieliski iederas zupās, sautējumos, pīrāgos un citos ēdienos. Sēklas var izmantot kā uzkodu, tāpat no tām tiek spiesta eļļa. Ķirbji satur daudz vitamīna A un citus vitamīnus.

Fakti:

Pirms cilvēki sāka izgriezt ķirbjus (Helovīnos), šī tradīcija Eiropā jau bija izplatījusies kā pagānu paraša. Tikai tad vēl nebija ķirbju, tāpēc tolaik izgrieza kartupeļus un rāceņus.

(lat. val. Brassica oleracea) ir krustziežu dzimtas kāpostu šķirne. Ēdams svaigā vai pārstrādātā veidā. Tos audzē dēļ stublājiem, kuru saknes ir līdzīgas rāceņiem. Izceļas ar lielu daudzumu C vitamīna.

(lat. val. Coriandum sativum) ir čemurziežu dzimtas augs. Šo augu izmanto kā garšvielu dažādiem ēdieniem. Koriandros esošās ēteriskās eļļas izmanto pārtikas un parfimērijas industrijas. Izceļas ar vitamīnu bagātīgumu.

Fakti:

100 gramos koriandru ir 300% ieteicamā vitamīna K dienas norma.

(lat. val. Lepidium sativum) ir krustziežu dzimtas augs. Bieži izmantojami kā garšvielas pie zupām un citiem ēdieniem. Tajos ir daudz vitamīna K un citu vitamīnu.

(vālītes) (lat. val. Zea mays) ir graudzāļu dzimtas augs. Graudiņus ēd svaigus, sautētus vai ceptus. No vālīšu daļām gatavo dažādus materiālus, piemēram, no stublājiem gatavo izolācijas materiālus vai papīru. Graudi izceļas ar vidēju vitamīnu un minerālu daudzumu.

(lat. val. Laurus nobilis) ir lauru dzimtas koku lapas. Var teikt, ka tā ir viena no populārākajām garšvielām, ar kuru tiek gardināti dažādi ēdieni, marinādes utt.

(riekstu, saknes) (lot. Nelumbo nucifera) ir lotosu dzimtas augi. Saknes var cept, sautēt. Ar tām gardina dažādus ēdienus. Izceļas ar dažādu vitamīnu un minerālu bagātīgumu.

(lat. val. Origanum majorana) ir lūpziežu dzimtas augs. To visbiežāk izmanto kā garšvielas dažādiem ēdieniem, ļoti piemērots gaļas ēdieniem.

(lat. val. Beta vulgaris var. cicla) ir amarantu dzimtas augi. Tos ēd svaigā veidā, pievieno pie salātiem. Izceļas ar ļoti lielu vitamīna K un citu vitamīnu daudzumu.

(Timiāns) (lat. val. Thymus) ir lūpziežu dzimtas augs. To bieži vāra tējās un pievieno dažādiem ēdieniem.

(lat. val. Allium schoenoprasum) – šos augus bieži izmanto medicīnā, taču ar tiem var arī gardināt dažādus ēdienus.

(lat. val. Melissa) lūpziežu dzimtas garšaugs. Šo augu var izmantot desertiem, tējām.

(Krūzmētra) (lat. val. Mentha spicata) ir lūpziežu dzimtas augi. Bieži izmanto kā garšvielas dažādiem ēdieniem, desertiem, var vārīt tējā.

(ēdamie hibiski, bāmija) (lat. val. Abelmoschus esculentus) ir malvu dzimtas augi. Šie dārzeņi ir lieliski piemēroti salātiem un konservēšanai. No okru sēklām var vārīt kafiju. Šie augi izceļas ar magnija un dažādu vitamīnu bagātīgumu.

(lat. val. Capsicum annuum) ir nakteņu dzimtas augi. Papriku var ēst svaigā veidā, tāpat tās var lieliski izmantot ēdienu gardināšanai. Šie dārzeņi izceļas ar lielu vitamīna C daudzumu.

Fakti:

Papriku iesaka ēst svaigā veidā, jo, to cepot vai sautējot, pakāpeniski samazinās vitamīnu daudzums.

(lat. val. Pastinaca sativa) ir čemurziežu dzimtas augi. Pēc savām īpašībām tie atgādina burkānus, taču tie ir saldāki. Lieliski piemērots dažādiem ēdieniem. Tajos ir daudz dažādu vitamīnu un minerālu.

(lat. val. Perilla frutescens) ir lūpziežu dzimtas augs. Šie augi tiek bieži izmantoti aziātiskajā virtuvē kā rotājums, garšviela.

(lat. val. Petroselinum) ir čemurziežu dzimtas garšaugs. Tos pievieno dažādos ēdienos kā garšvielu, lieliski piemērots skābēšanai. Šis augs izceļas ar lielu daudzumu dažādu vitamīnu un minerālu.

Fakti:

Pēc maltītes iesaka pakošļāt pētersīli – tādējādi tiek novērsta slikta elpa.

(lat. val. Capsicum) ir nakteņu dzimtas augi. Izceļas ar asu garšu. Iederas dažādos ēdienos. Tajos ir daudz vitamīna C.

Fakti:

Zīdītāji ir vienīgie, kuri var sajust kapsaicīna, vielas, kura rada asuma sajūtu, iedarbību. Citi dzīvnieki to pilnībā nejūt.

(lat. val. Mentha x piperita) ir lūpziežu dzimtas augi. Tās bieži izmanto tējām un desertiem, konfektēm.

(lat. val. Vigna unguiculata subsp. sesquipedalis) tauriņziežu dzimtas augi. Piemērots dažādos ēdienos, sautējumos. Tajās ir daudz vitamīnu un minerālu.

(lat. val. Allium porrum) ir amariļlu dzimtas sīpolaugi. Ļoti piemērots visos ēdienos. Izceļas ar vitamīnu un minerālu bagātīgumu.

Fakti:

Romas imperators Nērons bija iesaukts par „puravu ēdāju“. Viņš patērēja ļoti daudz puravu, jo uzskatīja, ka tas palīdz dziedāšanas spējām.

(lat. val. Rheum rhabarbarum) ir sūreņu dzimtas augi. Piemērots pīrāgu, citu saldumu un kompotu  gatavošanai. Tajos ir daudz vitamīna K un minerālu.

(Oregano) (lat. val. Origanum vulgare) ir lūpziežu dzimtas augs. Izmantojamas kā garšaugi dažādos ēdienos, tās var vārīt tējā.

(lat. val. Raphanus sativus var. radicula) ir krustziežu dzimtas augi. Vislabāk iederas salātos. Tajos ir vidējs daudzums vitamīnu.

(lat. val. Brassica rapa var. nipposinica) ir krustziežu dzimtas augs. To var izmantot salātu, sautējumu un citu ēdienu gardināšanai.

(lat. val. Rosmarinus officinalis) ir lūpziežu dzimtas augs. To izmanto kā garšvielu dažādos ēdienos, piemērots marinēšanai.

(lat. val. Eruca sativa) ir krustziežu dzimtas augs. Tiem piemīt rūgtena garša. Piemērots salātos un gaļas ēdienos.

augu maisījums. Tas lieliski iederēsies salātos un citos ēdienos.

(galviņkāposti) ir kurvjziežu dzimtas augi. Šie salāti der visos ēdienos.

(lat. val. Lactuca sativa var. crispa) ir kurvjziežu dzimtas augs. Visvairāk piemērots salātiem un citiem ēdieniem. Tajos ir daudz dažādu vitamīnu un dzelzs.

(lat. val. Lactuca sativa var. crispa) ir kurvjziežu dzimtas augi. Ļoti piemēroti salātu gardināšanai.

(salātu baldriņš) (lat. val. Valerianella locusta) ir baldriānu dzimtas augi. Iederas dažādos ēdienos.

(lat. val. Lactuca sativa L. var. longifolia) ir kurvjziežu dzimtas augi. Izmanto dažādos ēdienos. Tajos ir ļoti daudz vitamīnu.

(lat. val. Allium ascalonicum) – šos sīpolus var lietot gan pārstrādātus, gan zaļus. Ar tiem var gardināt dažādus ēdienus.

lapas, kuras paredzētas rotāšanai, ēšanai. Ļoti piemērotas zivju ēdieniem.

(lat. val. Salvia officinalis) ir lūpziežu dzimtas augi. To izmanto kā garšvielu dažādiem ēdieniem.

(lat. val. Apium graveolens) ir čemurziežu dzimtas augs. Iederas dažādos ēdienos, to izmanto arī kā garšvielu. Visām selerijas daļām ir uzturvērtība un tajās ir daudz vitamīnu.

(lat. val. Flammulina velutipes) – physalacriaceae dzimtas sēnes.

(lat. val. Pholiota microspora) virpainīšu dzimtas sēnes. Tās var ēst ceptā, vārītā, marinētā vai kaltētā veidā. Izceļas ar vitamīna B3 un citu lietderīgu vitamīnu bagātīgumu.

Fakti:

Tās ir vienas no populārākajām sēnēm Āzijā, kuras atpaliek tikai no Šitakē sēnēm.

(lat. val. Agaricus bisporus) ir atmateņu dzimtas sēnes. Tās ir vislabāk cept. Var ēst vienas pašas vai ar citiem ēdieniem.

(lat. val. Lyophyllum shimeji) ir pūkainu dzimtas sēnes. Ar tām visbiežāk tiek gardināti dažādi aziātiešu ēdieni. Sēnes izceļas ar dažādu skābju un minerālu daudzumu.

(lat. val. Lentinula edodes) vīteņu dzimtas sēnes. Ar tām tiek gardināti dažādi ēdieni, vārītas zupas. Izceļas ar vitamīnu un minerālu bagātīgumu.

(lat. val. Allium cepa) ir amariļļu dzimtas augi. Sīpolus var ēst kā uzkodu. Ar tiem tiek gardināti dažādi ēdieni, var izmantot marinēšanai. Tajos ir neliels daudzums vitamīnu un minerālu.

Fakti:

Senajā Ēģiptē sīpolus godināja kā mūžības simbolu.

(lat. val. Allium cepa var. cepa) ir amariļļu dzimtas augi. Piemēroti salātos un citos ēdienos. Tiem piemīt maigāka garša kā parastajiem sīpoliem.

(lat. val. Asparagus officinalis) ir asparāgu dzimtas augi. Piemēroti sautējumos un citos ēdienos. Tajos ir daudz vitamīnu un minerālu.

(lat. val. Spinacia oleracea) ir amarantu dzimtas augi. Lieliski piemēroti dažādos ēdienos. Tie ir ļoti barojoši un satur daudz vitamīnu un minerālu.

Fakti:

Spinātus ir ieteicams izlietot pēc iespējas ātrāk, jo ar katru to turēšanas dienu tajos samazinās uzturvērtības.

(lat. val. Solanum lycopersicum) ir nakteņu dzimtas augi. Tos ēd svaigā veidā. Iederas dažādos ēdienos, no tiem spiež sulas. Izceļas ar vitamīna C, citu vitamīnu un minerālu bagātīgumu.

Fakti:

Neturiet tomātus ledusskapī, jo tur tie zaudē savu garšu un tekstūru.

(lat. val. Solanum lycopersicum var. cerasiforme) ir nakteņu dzimtas augi. Tie ir mazāki un saldāki par parastajiem tomātiem. Ļoti piemērots dažādos salātos un citos ēdieno. Tajos ir daudz vitamīna A un C, kā arī minerālu.

(lat. val. Nasturtium officinale) ir krustziežu dzimtas augs. Piemērota dažādu ēdienu gardināšanai. Tajā ir daudz vitamīna K un citi vitamīni.

(Bitterleaf) (lat. val. Vernonia cinerea) ir kurvjziežu dzimtas augs. Šie augi lieliski iederas zupās un citos ēdienos.